Iedomājos, ka derētu jautājumu kaste par elektroniskām lietiņām.

Un te pirmais:



IR diode. Beigta. Jāsaprot, ko likt vietā. Marķējumu nekādu nav (vai es neatradu). Principā laikam svarīgi ir zināt viļņa garumu un nepieciešamo strāvu. Kā to varētu uzzināt?

No kā tā diode ir? Vajag zināt no cik voltiem barojas, izpētīt caur kādiem elementiem plūst diodes barošana un attiecīgi būs poņa cik ir nepieciešamā strāva. A viļņa garumu uzzināt eksperimentējot, nav jau nemaz tik daudz variantu viļņa garumam.
http://www.elfadistrelec.lv/lv/komponen ... ageSize=10

R1, kas ir virknē ar to diodi, ir 10k. Tad jau tur afigenna mazā strāva sanāk tai diodei - zem 0.5mA.

Es zinu, kur ir šitādas diodes - vecās žurkās, kam bija bumbiņa apakšā

0.3mA, ja 10k.Vai tik tur nav kāds nokļūdījies, ar 1k jau būtu ticamāki 3mA. Bet pa lielam jebkāds mazjaudīgs leds standartā ir uz 20mA-ar tādu strāvu var strādāt 24/7. Starp citu ar telefona kameru labi var redzēt, spīd tas leds vai nē.

Nu nokļūdījies nebūs gan. Rūpnieciski ražots tas verķis. Turklāt divi vienādi man tādi ir. Bet tagad laikam jāpārbauda vēlreiz to diodi būs, jo es mērīju visas plates strāvu ar ledu un bez tā, bet 0.3mA atšķirību varēju arī nepamanīt. Saki ar telefona kameru redz? Paskatīsimies.

Nu nē, tomēr beigts. Abi.

hmmm vecās žurkās saki? neesmu manījis, ka žurkām ar bumbiņu vēl kkādas gaismiņas būtu... kkur liekas atceros mētājamies tādas žurkas, tikai kur....

Visticamāk, iekšā tur varētu būt 2 gab. tādas-pie asītēm galos, kuras groza bumbiņa-pie tās apaļās šeibas ar šķēlumiem. Gaismu jau tā diezin vai spīdina.

Jā, tieši tā ir uzbūvētas vecās žurkas.
Bet, dzeee, nemeklē vecas žurkas, man pašam tādas atradīsies, ja vajadzēs.

Aig wrote:Source of the post

Joprojām netieku nekādā jēgā ar šito verķi. Tagad sāku domāt par uztverošo pusi. Tātad tur ir fototranzistors. Nu patiesībā es nezinu, kas tas tāds ir, jo arī tam nav nekādu marķējumu, bet kas gan cits tur lai būtu, ja ne fototranzistors ? Viena kāja pie +5, otra pie tā celiņa, pie kura ir rezistori "222", un 2x"01B". Tātad tas "222" -2.2k iet uz +5, bet 2x1k paralēli, tātad 500omi - uz izeju. Cik man zināms par fototranzistoriem - jo vairāk tam spīd virsū, jo lielāku strāvu laiž cauri vai ne? Tad sanāk, ka izeja ir jāvelk lejā ar kautkādu mazu pretestību, lai tad, kad fototranzistors nostrādā, tas pavilktu to augšā caur tiem 500 omiem, bet kad nestrādā, tā ir gana zema, lai par spīti tam 2.2k pullupam varētu atšķirt. Vai nu es kļūdos, vai manuprāt nejēdzīgi līks slēgums. Pamērot pretestību atbilstošajiem vadiem, kas pievienojas šim verķim, tur ir 1.2megaomi. Tātad visticamāk pievienots pie kāda tranzistora .

Var būt arī fotodiode, fotorezistors nu bet jā, tipiski tiek pielietoti fototranzistori. Bet kautkas tajā slēgumā nav riktīgi- sanāk tas 2.2k ir paralēli fototranim? Manuprāt tam jābūt uz nulvadu. No pieredzes varu pateikt ka tiem fototranzistoriem/fotodiodēm ar laiku mēdz zust jūtība. A kāpēc šos abus elementus nenomainīt pret vecas žurkas elementiem un tad saprast kas tur notiekas?

Jā, tas 2.2k ir paralēli. Hvz kāpēc.
Tā kā es izmēģināju 4 dažādus IR ledus un neuzvienu tas nereaģē, kāreizi radās doma - davai nomainīt abas puses uz saderīgu pāri. Bet tagad man nav skaidrs, ko tas vadības bloks no šitā sensora sagaida. Drošvien būs jāsāk veikt eksperimenti ar pieslēgtu. Tas jau sarežģītāk.
Protams, ir iespēja nopirkt jaunu, izpētīt kā tas strādā, un problēmu atlikt uz brīdi, kad kārtējais nosprāgs.

A nav tā ka tur viss ir otrādāk, respektīvi tur kur tu domāji ka IR leds, tas ir fotoelements un tur kur fotoelements tur IR leds?

hmm..doma nav slikta. Laikam jāpaskatās uz otru pusi ar telefonu (jā, tā lieta strādā). Un jāuzzīmē uz papīra shēma.

Nu jā, principā ja Y ir leds, tad uz to sanāk 5-7mA strāva, kas jau ir saprātīgāk.
Bet nu tad X kā fototranzistora slēgums atkal ir ļoti dīvains - priekškam tur tie 30k un 68k ? Izejā 10k arī ir diezgan daudz, bet nu varbūt tas tur ir ielikts lai nodzēstu īsus impulsus.

Abiem "elementiem" ir paralēli rezistori, nu OK, pretestības atšķiras. Vispār, jocīgi daudz jocīgi paralēlu rezistoru...

Y IR leds,X- fototranis

Aig wrote:Source of the post tie 30k un 68k

tur ir iespējams lai mazliet noglušītu tā jūtību.

Tur ar tiem rezistoriem ir drošvien mēģināta kautkāda aizsardzība realizēt, lai gadījumā, kad kautkas nosprāgst (un tas notiek regulāri), tas pasākums aiziet vienā stāvoklī, kurā nesataisa sūdus.

Fototranim "izejā" ielikt 10k pretestību ir prātīgi? Strāvas no viņa jau tā nav, ja ar 10k to vēl "nosēdina", tad galīgi nekas nepaliek...

jfk, un pēc kā tu to izsecināji ?

Tā, labi, fototranzistors tiešām ir X. Turklāt tas reaģē arī uz parastu gaismu.
:alnis:

Un reaģē arī uz visām četrām IR diodēm, kuras man te ir. Nu ko... divas no tām pat ir sāniskās, jāizvēlas jaudīgākā un kam lielāka darba temperatūra un jāmēģina darbībā.

Re kādu interesantu topiku atradu, jānopūš putekļi un jāiepļūta kautkas - pārdomas par led vadību.

Tātad ir klasiskā led vadība - daudzmaz regulēts spriegums, rezistors izrēķināts pēc sprieguma un led specifikācijas, un pats leds, protams. Nu un opcionāli - PWM ieejā dimmošanai. Pēc būtības vienkārši, bet daudz detaļu un jātērē proča PWMi, kuri gan nav baigi maz, bet šārē pinus ar citām derīgām lietām. Pluss tam , protams, ir , ka var čupu ar lediem, kas veic vienu funkciju, saslēgt paralēli un uzkarināt uz viena PWM.

Un ir modernā led vadība - constant current draiveri. Ir prasti, kas māk tikai nodrošināt vajadzīgo strāvu, bet ir arī ar iebūvētiem daudzkanālu pwm, blink, utml fīčām. Piemēram, TLC59116 . 16 izejas, katrai savs pwm, vadās pa i2c. Rezultātā no proča vajag tikai pāris pinus i2c un nav to jānoslogo ar daudziem pwmiem. Nevajag arī daudzos rezistorus un sprieguma regulatoru. Taču ir arī savi mīnusi - strāva visās izejās būs vienāda. Tā gan varbūt nav liela problēma, jo pārsvarā visi ledi grib 20mA, un jebkurā gadījumā tos var sadalīt grupās, kam vajag vienādas strāvas. Taču būtiskākā problēma - manuprāt šitam nevar slēgt pie vienas izejas vairākus ledus paralēli. Pirmkārt tāpēc, ka ledi var nebūt identiski vienādi, un tad viens tiks kurināts ar lielāku strāvu, otrkārt tāpēc, ka tad kad viens izbeigsies, tas draiveris to nepamanīs un rūpīgi nokurinās pārējos, izdalot starp tiem trūkstošo strāvu. Ir variants slēgt tos virknē, taču tad viena leda izdegšana tāpat noved pie tā, ka nedeg nekas, un steidzami jāveic remonta pasākumi, kuru galvenās izmaksas ir darbs, nevis ledu cena.

Nu tā.. drīkst izteikt viedokļus par un pret šiem abiem variantiem.

Principā stāsts ir par instrumentu paneļa apgaismojumu.