Kurš var man apskaidrot sekojošu lietu:

Ir tiristors ar caurplūdes jaudu, piemēram 300A?
Vai es varu novadīt tam maināmu caurplūdi?

Kā tu iztēlojies "maināmu caurplūdi"? 300A ir MAKSIMĀLĀ strāva pēc dataschitta, es pieņemu. Tristoram, ja pareizi atceros, arī NAV linerārā reģiona, tā ka, piedod, bet nē, mazāku caurplūdi - piemēram 100A - pie kura tas nosvils - ieregulēt neizdosies.

Karoče-man vajag elementu (ok, lai tas būtu ar MILZĪGU radiatoru), kurš spēj regulēt caurplūstošo strāvu. Tas ir-ieturēt kautkādos rāmjos. Un lai kautvai nelineāri-ampermetrs parādīs aktuālo strāvu tās esamības laikā.

Runa ir par līdzstrāvu vai maiņstrāvu ?

Kam tev to visu?

Izskatās pēc metināmā aparāta, aķu lādētāja vai startera ievilcēja releja aizvietotāja.

Līdzstrāva. Jā,metinātājiemārta.

Un kāds ir paredzamais spriegums? Ja pāris volti, tad tur ievērojama daļa jaudas paliks tajos pusvadītājos.

Nu vispār jau ir visādi tranzistoriņi. Piemēram šis - http://www.infineon.com/cms/en/product/ ... 1a253901a4

Te var nopirkt.... http://eu.mouser.com/ProductDetail/Infi ... hqew%3d%3d


Šitie švakāki, bet pieejamāki - http://argus.lv/shop/productinfo/A017807

Elfā izskatās vairāk visādi ir - https://www.elfa.se/elfa3~lv_lv/elfa/in ... ageSize=25

Pamētāšos ar ašajām pārdomām šajā sakarā... Es vispār īsti nesaprotu, kādā veidā svarķēm "regulējas" strāva, bet normāli laboratoriju barošanas blokiem un citiem vājstrāvas (nu tur, līdz 20-40A) precīzajiem agregātiem viss notiek pēc vienkārši - strāva pārsniedz kaut kādu vērtību, tiek samazināts spriegums, kamēr strāva vairs nepārsniedz kaut kādu vērtību. Ja gribam to visu stabili - viss notiek lineārajā reģionā, karst, smird un dūmo, bet stingri un stabili. Kā kaut ko tādu izdarīt pie simtiem apmēru es nezinu.

Protams, var visādas lietas mūsdienās darīt ar PWM, bet, well, atkal - nezinu neko par svarķēšanu tā ka pat neiztēlojos kā metināmais objekts (metāls?) reaģēs, ja to raustīs ar PWM, vai nekusīs pikucīšos vai nedarīs vēl kādu citu stulbību. Ja svarķei PWM der tad var risināt to visu (relatīvi) vienkārši.

...bet vismaz tehniski var neraustīt PĒC transformatora, var to darīt arī PIRMS, tad viss kļūst DAUDZ vienkāršāk. Protams, no vienas puses, jo ir kaut kā vēl jāmēra strāva sekundārajā tinumā, kas neizklausās šausmīgi triviāli šādā razkladā...

...Atradu kaut kādu patentu par šo tēmu, tas gan attiecas uz loka metināšanu, bet šis-tas no teorijas iespējams tur ir sagrābājams: http://www.google.com/patents/US20140246411

imho pwm var lietot, savukārt spriegumu mainīt nevajadzētu - man liekas, ka tas var novest pie nestabila loka. Tiem aparātiem, kam ir transformators, protams, visa regulēšana tiek darīta pirms tā. Bet ir jau redzēti tādi mazizmēra aparāti, kuros pilnīgi noteikti nav vietas transformatoram tādām strāvām. Kas tur iekšā ir - hvz.

Impulsu pumpis un diezgan vērā ņemama paskata drosele kā enerģijas uzkrājējs, kas arī aizņem pusi korpusa telpas

Kad tā padomā, šādos agregātos - ir pārītis redzēts bez korpusiem - ir kaudzēm treknu IGBT, kas ir savienoti PARALĒLI, lai nodrošinātu nepieciešamo jaudu. Varētu būt risinājums.

Starp citu - ir vēl kādi varianti, kā var samazināt strāvu, neveidojot pulsācijas (PWM) un neaiztiekot spriegumu (lineārā regulēšana)?

wth wrote:Starp citu - ir vēl kādi varianti, kā var samazināt strāvu, neveidojot pulsācijas (PWM) un neaiztiekot spriegumu (lineārā regulēšana)?

elektroda izmērs

Tātad, principā, tas pats oma likums vien ir. Elektrods-tā pretestība, spriegums, strāva.

Šajā gadījumā gan ne paša elektroda pretestība ir būtiska, bet gan loka pretestība, kuru nosaka elektroda izmērs un forma. Bet nu kā jau vienmēr - bez Georga tāpat tur nekas nenotiks.

starpcitu, loka pretestību nosaka arī gāzu sastāvs un spiediens...

Jā, to es zinu, jo es zinu benzīnmotorus un wasted spark aizdedzes lietiņas.

Bet nu tas šajā gadījumā nav relevanti, lietas būtība ir tāda, ka Oma likums, par spīti tam, ka tur mūsdienās ir iejaukta kvantu fizika, vēljoprojām ir aktuāls.

Pamētāšos es arī mazliet ar pārdomām...

Protams ka svarkai der PWM,pašam ir inverter tipa svarka-maziņš un viegls aparāts,metina labi.Esmu arī mazliet atpakaļinženierējis savu svarku,darbības princips tāds pats kā Stacionārā datora PSU,visa vadība notiek primārajā pusē ar PWM starpniecību,mazi ferīta transformatori,3gab paralēli.Un pie frekvencēm 50-100 kHz PWM pulsācijas izlīdzinās viegli ar droseles palīdzību,arī metināmais kabelis pie tādām frekvencēm strādā kā drosele,tā ka elektroda galā būs tuvu līdzspriegumam.

Jā un vēl ja domā parastajam 50 Hz trafam kaut ko regulēt primārajā pusē,manuprāt tas nekam neder,jo trafam nepatiks,par to var palasīt krievu metinātāju forumos.Tad tikai sekundārajā pusē ar tiristoriem,vai arī primārajā pusē pārslēdzot tinuma izvadus.

Čau!
Par metināmajiem kādu brītiņu nekas nav runāts, iemetīšu arī savu sāpi-
Ir releji kuri vai nu vienā vai orā pozīcijā var pavadīt dažas dienas, vai pat nedēļas, kas protams, nav problēma, ja viņi ir izslēgtā pozīcijā, bet ieslēgtā mani uztrauc viņau (spoles) patēriņš, līdz ar to jautājums, kā būtu vislabāk to samazināt?
1) Likt pims viņa kondiķi ar pretestību lai samazinātu holding strāvu pēc kontaktu saslēgšanās (tik jāsamēra lai neatslēdzās nejauši)?
2) Likt latching relejus (nēsmu skatījies latvijā, bet @ebay samērā dārgi, ja vajag padaudz šo ietaišu)?
3) A kas ir step releji (bet arī dārgi)?
4) PWM?
5) jūsu variants?

Releju vada mikrokontrolieris, spole, ieteicams, uz 5V, vai sistēma ieslēgta mērās atsevišķi ar current measuring ietaisi uz mikrokontrolieri.

Šādā razkladā labs variants varētu būt PWM. Spole mazāk sils, patēriņš mazāks, vienīgi jārēķina ka flyback diodei būs DAUDZ lielāka slodze un tā potenciāli karsīs, kas atkal nav tas, kas ir vajadzīgs - nu skaidrs kā diena, ka diodi tur vajag ļotiļoti ātru (Šotijniece būtu labs kandidāts) un tādā garā.

PWM realizācijas, protams, var būt leģions - sākot no MCU iespēju izmantošanas (saprātīgi, bet parasti PWM izeju/taimeru skaits ir ierobežots) beidzot ar atsevišķiem ārējiem draiveriem (nav nepieciešamas nekādas papildus darbības MCU firmwares pusē un tos var likt cik vajag, bet dārgāk, sarežģīti sagādes jautājumi un aizņem papildus vietu uz plates/korpusā)

Ar kodiķi un rezistoru, patiesībā, arī var izkulties, bet atkal - rezistors "lieko" daļu enerģijas gribēs atdot siltumā, kas principā nozīmē, ka kaut arī releja spolītei slodze būs mazāka, enerģijas patēriņš varētu būt lielāks kā PWM gadījumā un ilgtermiņā rezistors varētu sagribēt arī pamazām izkurties.

Nu vot, vakardien sāku domāt, bet gudrs netiku. PWM's izklausās ok, bet, manā gadījumā grūtāk lietojama, jo programmatūras frameworks nav mans, un ir diezgan sarežģīts, bet ir izdarāms. Ārējais risinājums ir variants, bet ir arī vietas restrictions.
Visvienkāršākais ir 1) variants, bet arī lieku sildītāju negribās.

Tam relejam tiešām ir jābūt saslēgtam nepārtraukti nedēļām ilgi ? Varbūt var uztaisīt tā, ka tas tomēr saslēdzas retāk ? Kāds ir tā pielietojums?

Nu ideja tāda, es te spēlējos ar lietu automatizēšnu mājās. Tagad pārvācos uz citu kurā piecām gaismām slēdži ir divās vietās uz vienu lampu (3-way), lai tajā sistēmā ieslēgtos nepārvelkot visu sistēmu vieglākais, manuprāt ir imitēr (4-way) slēdzi, kura stāvoklis ir atkarīgs no pārējos divu slēdžu stāvokļa (t.i. gaisma izslēgta var būt gan pie enerģizēta releja, gen izslēgta, atkarībā no pārējiem slēdžiem sistēmā), ļīdz ar to, ja netiek izmantota releja pārslēgšana ar mikrokontrolieri kādu laiciņu, bet tikai ar esošajiem diviem slēdžiem releja stāvoklis visu to laiku nemainās. Protams, būšu pateicīgs arī par citiem risinājumiem.

Slēdžus pievieno pie mikrokontorliera un lampu caur releju slēdz tikai tas. Relejs būs saslēgts tikai tad, kad lampa ieslēgta. Releja vietā var pat mēģināt lietot triaku.

Un slēdžus šādā gadījumā vislabāk nomainīt uz "pogu"tipa - nu kas nepārslēdzas, bet tikai padod impulsu un atgriežas sākotnējā stāvoklī.

Nu tā ir man tagad šitajā mājā, un šādā sistēmā relaju var aizvietot ar triaku, BET, kāpēc tā negribu darīt
1) negribās tur visus vadus pārvilkt (vismaz uzreiz)
2) Mikrokontroliera nāves gadījumā (pofig, barošana, pats mikro, relejs) sistēma turpina strādāt ar parastajiem slēdžiem