Pamanīju mums forumā šādu sadaļu, tā ka padalīšos pieredzē.
Nerakstīšu te ieteikumus tipa "uzkāpiet Eifeļa tornī, aizejiet uz Luvru, būs zaibis", nokomplektētus ar atbilstošiem selfijiem. Kur braukt un ko redzēt - katra paša ziņā, jo - "vienam māte, otram meita". Tāpēc - tīri par to, kā šis brauciens izskatās no vietas starp stūri un atzveltni.
Vispirms par maršrutu. Sanāca tā, ka laikapstākļu dēļ tas tika pārplānots jau procesa gaitā. Sākotnējais maršruts bija paredzēts pa Balkānu pussalas rietumkrastu, bet pēc rūpīgas windguru monitorēšanas, Polijas dienvidos tika pieņemts lēmums nogriezties no ieplānotā ceļa un doties pa jau ierasto maršrutu uz gandrīz pašiem tālākajiem Eiropas dienvidiem - Grieķiju.
Maršruta garums, atkarībā no tā, kurā vietā Grieķijā tas beidzas - 2300-3300km vienā virzienā. Google piedāvā to paveikt +/-30 stundu laikā, kas principā atbilst patiesībai, taču jāņem vērā, ka vienā piegājienā viens šoferis to nobraukt nevar, un jo vairāk pasažieru, jo vairāk tiem nesakrīt ēšanas/iršanas/čurāšanas/vemšanas/gulēšanas grafiki, kas ilgākā braucienā var novest pie nepieciešamības apstāties ik pēc pusstundas, un tādā režīmā nekur aizbraukt sakarīgā laikā nav iespējams. Te nu šoferim ir jābūt diktatoram, un jāspēj pateikt "nē".
Lai nu kā - divās dienās nobraucams tas gabals ir.
Tātad ceļš ved cauri daudzām valstīm - Lietuva, Polija, Čehija(varbūt), Slovākija, Ungārija, Serbija, Maķedonija, un beidzot pati Grieķija.
Nedaudz par katru no tām:
Lietuva - ok, nez vai par to es varu pateikt kautko tādu, ko kāds nezinātu. Īsumā - garlaicīgi. It sevišķi atpakaļceļā, kad nāk lūziens.
Polija - ar katru reizi, kad tur braucu, ceļi kļūst patīkamāki. Poļi zin, kur iegrūzt Eiropas naudiņu, un viņiem izdodas. Ja kādreiz tai cauri bija jābrauc pa nakti, citādi varēji stundām ilgi pavadīt Varšavas korķos, tad tagad Varšavai var izlidot cauri kādās 15-20 minūtēs pa maģistrāli, uz kuras atļautais ātrums 80-120km/h, joslu skaits vietām 5 vai 6 vienā virzienā. Protams, naktī arī tās ir tukšas, un bija diezgan ērmīgi uz šāda ceļa atrasties vienam atpakaļceļā. Protams, Ostrov Mazovecki-Lomža-Augustow posms joprojām ved caur daudz apdzīvotām vietām, un to izbraukt naktī ir ātrāk. Taču arī tur ceļi tiek pārbūvēti un kļūst ātrāki. Tāpat Polijas dienvidos kalnu ceļus ātrāk izbraukt ir naktī. Daži ceļi ir maksas, bet nekas baigi dārgs nebija. Jāmaksā uz paša ceļa. Polijā ir bija lētākais soļķis visā manā maršrutā (varbūt vienīgi neskaitot Maķedoniju, jo slikums bija pārrēķināt viņu tugrikus saprotamākās vienībās).
Čehija - principā tā nav obligāta šajā maršrutā, bet tā nu ir sanācis, ka lai apbrauktu iepriekš minētos Polijas dienvidu kalnainos ceļus, visi ceļi ved caur Čehiju. Čehijā par bāņiem ir jāmaksā - jāpērk tā saucamā vinjete, kuras maksa nav atkarīga no tā, cik daudz un par kādiem ceļiem tiek nobraukts, bet vienkārši uz 10 dienām vai mēnesi. Šāds pats apmaksas princips ir arī Slovākijā un Ungārijā. Manā maršrutā bija iespējami divi varianti - viens no tiem ved pārdesmit km caur Čehiju, tālāk caur Slovākiju, otrs lielāku gabalu caur Čehiju, un pārdesmit km caur Slovākiju. Tā kā Slovākija maršrutā ir jebkurā gadījumā, bet no Čehijas var izvairīties, mans iekšējais žīds teica, ka nevajag maksāt čehiem par pārdesmit kilometru ceļu. Turpceļā izbraucu Čehijas pārdesmit kilometru gabalu pa mazajiem ceļiem, par kuriem nav jāmaksā. Secināju - lēni, tāpat kā Polijas dienvidos. Tāpēc atpakaļ braucu pa pierasto maršrutu no Slovākijas uz Poliju pa taisno.
Slovākija - vispār kā valsts man tā patīk, bet braukšanas ziņā nekā īpaša ko pateikt nav. Bāņi forši, ātri, mazie kalnu celiņi - ne tik ātri, bet nekādu baigo sarežģījumu uz tiem nav. Kā jau minēju - par bāņiem jāmaksā uz dienām. Drusku nesakārtots tas apmaksas jautājums, jo tās vinjetes pašam jāmeklē kur nopirkt, un pirmajā benzīntankā, kurā iebraucu, valodas barjeras dēļ tā arī neizdevās saprasties ar pārdevēju šajā jautājumā. Man tas likās ļoti dīvaini, jo tā taču ir tipiska vajadzība pierobežas tankā, bet nu aizbraucu uz nākamo un tur viss notikās.
Ungārija - arī ~ tas pats. Tikai ceļu maksas jautājums sakārtots - braucot iekšā Ungārijā vari izbraukt caur maksas punktu un pie lodziņa samaksāt, neizkāpjot no auto. Ātri un vienkārši. Un vēl ungāri, kā zināms, ļoti labi saprot, kas ir ēdiens, tāpēc tur var lieliski paēst, turklāt tas nav dārgi.
Serbija - pārsvarā par to ir dzirdēts viedoklis, ka tā ir kautkāda šausmīga vieta, kur slaktē horvātus un kosoviešus, un vispār mājas un tilti sagrauti, ceļi mīnēti, un dzīvs no turienes ārā netiksi. Protams, ka tā nav taisnība. Kosovā gan nebiju, bet pārējā teritorijā karš ir beidzies pirms >20 gadiem, jeņķu sabombardētie tilti sen atjaunoti, un tikai vienu sagrautu ēku redzēju, kura šķiet, tur tiek turēta kā piemineklis. Ceļš, kas tai iet cauri no Ungārijas līdz Maķedonijai gandrīz visā garumā ir "bānis". Ceļš atjaunots, ļoti kvalitatīvs. Pēdējo 6 gadu laikā (kopš es pēdējoreiz tur braucu), daudz kas sabūvēts. Belgradai gandrīz pabeigts apvedceļš, uz kura sabūvēti tādi tilti, ka mūsējais dienvidnieks liekas kautkas mazs un nenozīmīgs. Visi benzīntanki jauni(vai atjaunoti), viss kārtīgs, tīrs. Šķiet, ka Serbijas tankos bija tīrākās atejas, kādas visa ceļojuma laikā manīju. Serbi draudzīgi, visi runā angliski. Par bāni jāmaksā uz vietas "pie lodziņa". Visur pieņem eur. Izskatās, ka serbi tik ļoti cenšas līdzināties "vecās eiropas" valstīm, ka ir pat pārcentušies.
Maķedonija - izskatās, ka viņi arī gribētu līdzināties "vecās eiropas" valstīm, taču viņi, atšķirībā no serbiem, uzskata, ka pilnīgi pietiek uz Dienvidslāvijas laikā uzcelta 4 joslu ceļa, kura kvalitāte ir apmēram kā mūsu pleskavene pirms remonta, uzlikt maksas punktus un ar to viss ir darīts. Ne nu viņi to ceļu ir nosaukuši par Maķedonijas Aleksandra lielceļu, un tam, noteikti, ir vēsturiska vērtība. Īsumā - tā ir valsts, kam ātri izbraukt cauri, apstājoties vienīgi lukoilā, lai iepildītu degvielu, jo tā ir lētāka kā Grieķijā.
Turpinājums sekos ...
ar auto uz Grieķiju
ar auto uz Grieķiju
Sūdi sākās kad aiziet powered by . (c)mdz
Un beidzas, kad aiziet raznosā.
Un beidzas, kad aiziet raznosā.
ar auto uz Grieķiju
Nu tā.. beidzot tad par pašu Grieķiju.
Degviela tajā ir dārgāka kā Latvijā un vairumā valstu, kas bija pa ceļam, bet ne tik ļoti, kā bija pirms 6 gadiem. Soļķis - 1.04-1.07, bet benzīns - 1.35-1.45. Vienā tankā neņēma kartes, šaubos gan, ka tas ir izslavētās "krīzes" dēļ, drīzāk gan tāpēc, ka tā ir iespēja nesamaksāt nodoklīti, it īpaši tāpēc, ka maksājamā summa tika noapaļota uz leju līdz veseliem €.
Visos galvenajos maršrutos ir bāņi, un tie ir augstākajā līmenī. Segums kvalitatīvs, visur sētas, barjeras, zīmes un norādes labi saskatāmas - nu viss kā vajag. Par spīti tā saucamajai krīzei, tie tiek būvēti jauni. Viens pavisam svaigs posms izbūvēts cauri kalnu masīvam pēc principa - tā, mums vajaga ceļu no (x1,y1,z1) uz (x2,y2,z2). Nu tad novelkam taisnu līniju starp šiem diviem punktiem un būvējam ceļu. Rezultātā puse no ceļa ir vairākos desmitos tuneļu, otra puse uz tikpat daudz tiltiem. Tajās retajās vietās, kur nejauši gadījies, ka ceļa augstums aptuveni sakrīt ar zemes virsmas augstumu, un tā ir puslīdz līdzena, aizkam nevajag ne tuneli, ne tiltu, uz ceļa ir uzraksts, ka braucat cauri lāču apdzīvotai teritorijai, un ceļu norobežo dzeloņdrāšu žogs divās kārtās. Pa šiem ceļiem pārvietošanās notiek ļoti ātri - atļautais ātrums 130km/h (kas ir laikam vienīgais CSN punkts, kuru tiešām nedrīkst pārkāpt), dažviet līkumos ierobežojumi 120, tuneļos 80-100. Ir viena īpatnība ar ko grieķu bāņi atšķiras no citām valstīm - uz tiem tikpat kā nav benzīntanku. Ir tikai norādes, kur vari nobraukt nost un tuvumā esošajā pilsētiņā meklēt tanku. Tāpēc labāk uzpildīties pirms uzbraukšanas uz bāņa, lai var vairākus simtus km (ziemeļu-dienvidu virzienā laikam ap 800km sanāk) nobraukt bez uzpildes. Par šiem ceļiem jāmaksā - ik pa laikam jābrauc cauri maksas punktam, kurā jāatstāj 1.5-5€. Brauciens cauri visai valstij sanāk ap 20€.
Nobraucot nost no bāņa, nokļūstam pavisam citādākā pasaulē. Tur nevis vide tiek pielāgota ceļiem, bet ceļi - apkārtējai videi. Ja kādā pilsētiņā kāda māja ir bijusi pirms ceļa būvēšanas vai paplašināšanas, tad tā netiek nojaukta, bet vienkārši ceļā tajā vietā ir sašaurinājums, un visi brauc tieši gar tās mājas sienu. Vispār ceļi pārsvarā ir šauri un ar ļoti mainīgu reljefu (bet ne bedraini). To, protams, nosaka tas, ka Grieķijas zeme pārsvarā ir kalni ar klinšainu saturu. Vienā pilsētiņā krustojumā atsitu āķi pret zemi dēļ tā, ka bija pārāk liels leņķis starp ceļu pa kuru es braucu, un šķērsojamo ceļu. Interesanti, ko tādā vietā darītu mūsu "stancītes" - visticamāk uzkārtos uz kartera un bagāžnieka Mazajās pilsētiņās vispār var nebūt nodalīta robeža starp ceļu, trotuāru, pagalmu - viss vienā līmenī un visi draudzīgi pārvietojas ar ko un kur nu kuram vajag. Vienā šādā pilsētiņā man gadījās noparkoties vietā, kas man izskatījās, kā pagalms, vai laukums starp divām ēkām, taču izrādījās, ka tam laukumam otrā galā starp miskasti un ēku ir šķirba, un patiesībā tā ir iela, kurai es esmu noparkojies tieši perpendikulāri. Taču tas nenozīmē, ka tie, kam es biju aizšķērsojis ceļu, taurētu, lamātos un tamlīdzīgi mēģinātu risināt šo situāciju. Nē, jo grieķi ir laipni, nesteidzīgi un pofigistiski. Kas viņiem par to, ka kāds nolicies šķērsām ceļam, un iegājis veikalā? - var taču pagaidīt, kamēr es izdaru, kas man darāms, un vēlāk smaidot pateikt paldies, kad atbrīvoju ceļu. Vispār jau uz īsu brīdi noparkoties otrā rindā ar "avareikām" viņiem ir ikdienišķa parādība, un neviens par to nesatraucās, jo var taču apbraukt pa pretējo joslu. Ja vien tāda ir .
Ātrumi, protams, mazi, priekšroka tiek noteikta uz čuju un savstarpēju komunikāciju. Vienīgās zīmes, kas norāda, kam krustojumā ir priekšroka, ir stopzīme. Bet tā nebūt nenozīmē, ka pie tās būtu jāapstājas, bet vienkārši brīdina par to, ka, pirms iebraukt krustojumā, jāpārliecinās, ka tie, kas tajā jau atrodas, tevi laiž. Apdzīvotu vietu sākuma/beigu zīmes vietām ir, vietām nav, vai nav pamanāmas, bet arī ātrums tiek izvēlēts uz čuju, tāpēc ar to nav problēmu. "Skrienamo" gabalu tikpatkā nav, tā ka pārsvarā var braukt tik ātri, cik spēj. Ceļi kalnos ar asiem līkumiem, lielu kāpumu, šauri. Barjeras ārmalā var nebūt. "Use on your own risk", kā bija rakstīts pie kādas ūdenskrātuves. Tiem, kas pārvērtē savas spējas, tiek ceļa malā uzlikta uz mieta maza "baznīciņa" vietā, līdz kurienei tas ir atbraucis. Un tādas tur nav mazums.
Googlemapiem patika mani vadāt pa īpaši maziem celiņiem. Varbūt tāpēc, ka vienreiz es tādā iebraucu ar nolūku - paskatīties kas notiek grieķu "pāķos", bet turpmāk visi "ātrākie" ceļi man veda pa grantenēm pa kalniem, cauri krūmiem. Patrāpījās pat ceļš, kas pamazām kļuva par iebrauktām sliedēm bez iespējas samainīties ar pretī braucošo, ja tāds būtu gadījies. Un kulminācija visam, protams, bija lieli akmeņi, starp kuriem pildošais saturs izskalots. Bet nu nekas... ar vienu riteni pa kalna puses nogāzi, ar otru pa tiem akmeņiem un pāri tiku, aizķerot vienīgi to alumīnija U veida detaļu, kas ceškai zem grīdas. Grants viņiem tāda dīvaina oranža, kas nezkāpēc labi ieēdās ķīnīzeru apakšējos durvju moldingos - tie tagad man ir brūni.
Bet nu par spīti sarežģītajiem braukšans apstākļiem un vietām diezgan apšaubāmai drošības situācijai uz ceļa, braukt pa tiem ir kaifs. Tur nav garlaicīgi ne mirkli, un skati, kas redzami pa logu, vienkārši braucot pa ceļu ir pasakaini.
Grieķija noteikti ir vieta, kurā es vēlēšos atgriezties vēl.
Degviela tajā ir dārgāka kā Latvijā un vairumā valstu, kas bija pa ceļam, bet ne tik ļoti, kā bija pirms 6 gadiem. Soļķis - 1.04-1.07, bet benzīns - 1.35-1.45. Vienā tankā neņēma kartes, šaubos gan, ka tas ir izslavētās "krīzes" dēļ, drīzāk gan tāpēc, ka tā ir iespēja nesamaksāt nodoklīti, it īpaši tāpēc, ka maksājamā summa tika noapaļota uz leju līdz veseliem €.
Visos galvenajos maršrutos ir bāņi, un tie ir augstākajā līmenī. Segums kvalitatīvs, visur sētas, barjeras, zīmes un norādes labi saskatāmas - nu viss kā vajag. Par spīti tā saucamajai krīzei, tie tiek būvēti jauni. Viens pavisam svaigs posms izbūvēts cauri kalnu masīvam pēc principa - tā, mums vajaga ceļu no (x1,y1,z1) uz (x2,y2,z2). Nu tad novelkam taisnu līniju starp šiem diviem punktiem un būvējam ceļu. Rezultātā puse no ceļa ir vairākos desmitos tuneļu, otra puse uz tikpat daudz tiltiem. Tajās retajās vietās, kur nejauši gadījies, ka ceļa augstums aptuveni sakrīt ar zemes virsmas augstumu, un tā ir puslīdz līdzena, aizkam nevajag ne tuneli, ne tiltu, uz ceļa ir uzraksts, ka braucat cauri lāču apdzīvotai teritorijai, un ceļu norobežo dzeloņdrāšu žogs divās kārtās. Pa šiem ceļiem pārvietošanās notiek ļoti ātri - atļautais ātrums 130km/h (kas ir laikam vienīgais CSN punkts, kuru tiešām nedrīkst pārkāpt), dažviet līkumos ierobežojumi 120, tuneļos 80-100. Ir viena īpatnība ar ko grieķu bāņi atšķiras no citām valstīm - uz tiem tikpat kā nav benzīntanku. Ir tikai norādes, kur vari nobraukt nost un tuvumā esošajā pilsētiņā meklēt tanku. Tāpēc labāk uzpildīties pirms uzbraukšanas uz bāņa, lai var vairākus simtus km (ziemeļu-dienvidu virzienā laikam ap 800km sanāk) nobraukt bez uzpildes. Par šiem ceļiem jāmaksā - ik pa laikam jābrauc cauri maksas punktam, kurā jāatstāj 1.5-5€. Brauciens cauri visai valstij sanāk ap 20€.
Nobraucot nost no bāņa, nokļūstam pavisam citādākā pasaulē. Tur nevis vide tiek pielāgota ceļiem, bet ceļi - apkārtējai videi. Ja kādā pilsētiņā kāda māja ir bijusi pirms ceļa būvēšanas vai paplašināšanas, tad tā netiek nojaukta, bet vienkārši ceļā tajā vietā ir sašaurinājums, un visi brauc tieši gar tās mājas sienu. Vispār ceļi pārsvarā ir šauri un ar ļoti mainīgu reljefu (bet ne bedraini). To, protams, nosaka tas, ka Grieķijas zeme pārsvarā ir kalni ar klinšainu saturu. Vienā pilsētiņā krustojumā atsitu āķi pret zemi dēļ tā, ka bija pārāk liels leņķis starp ceļu pa kuru es braucu, un šķērsojamo ceļu. Interesanti, ko tādā vietā darītu mūsu "stancītes" - visticamāk uzkārtos uz kartera un bagāžnieka Mazajās pilsētiņās vispār var nebūt nodalīta robeža starp ceļu, trotuāru, pagalmu - viss vienā līmenī un visi draudzīgi pārvietojas ar ko un kur nu kuram vajag. Vienā šādā pilsētiņā man gadījās noparkoties vietā, kas man izskatījās, kā pagalms, vai laukums starp divām ēkām, taču izrādījās, ka tam laukumam otrā galā starp miskasti un ēku ir šķirba, un patiesībā tā ir iela, kurai es esmu noparkojies tieši perpendikulāri. Taču tas nenozīmē, ka tie, kam es biju aizšķērsojis ceļu, taurētu, lamātos un tamlīdzīgi mēģinātu risināt šo situāciju. Nē, jo grieķi ir laipni, nesteidzīgi un pofigistiski. Kas viņiem par to, ka kāds nolicies šķērsām ceļam, un iegājis veikalā? - var taču pagaidīt, kamēr es izdaru, kas man darāms, un vēlāk smaidot pateikt paldies, kad atbrīvoju ceļu. Vispār jau uz īsu brīdi noparkoties otrā rindā ar "avareikām" viņiem ir ikdienišķa parādība, un neviens par to nesatraucās, jo var taču apbraukt pa pretējo joslu. Ja vien tāda ir .
Ātrumi, protams, mazi, priekšroka tiek noteikta uz čuju un savstarpēju komunikāciju. Vienīgās zīmes, kas norāda, kam krustojumā ir priekšroka, ir stopzīme. Bet tā nebūt nenozīmē, ka pie tās būtu jāapstājas, bet vienkārši brīdina par to, ka, pirms iebraukt krustojumā, jāpārliecinās, ka tie, kas tajā jau atrodas, tevi laiž. Apdzīvotu vietu sākuma/beigu zīmes vietām ir, vietām nav, vai nav pamanāmas, bet arī ātrums tiek izvēlēts uz čuju, tāpēc ar to nav problēmu. "Skrienamo" gabalu tikpatkā nav, tā ka pārsvarā var braukt tik ātri, cik spēj. Ceļi kalnos ar asiem līkumiem, lielu kāpumu, šauri. Barjeras ārmalā var nebūt. "Use on your own risk", kā bija rakstīts pie kādas ūdenskrātuves. Tiem, kas pārvērtē savas spējas, tiek ceļa malā uzlikta uz mieta maza "baznīciņa" vietā, līdz kurienei tas ir atbraucis. Un tādas tur nav mazums.
Googlemapiem patika mani vadāt pa īpaši maziem celiņiem. Varbūt tāpēc, ka vienreiz es tādā iebraucu ar nolūku - paskatīties kas notiek grieķu "pāķos", bet turpmāk visi "ātrākie" ceļi man veda pa grantenēm pa kalniem, cauri krūmiem. Patrāpījās pat ceļš, kas pamazām kļuva par iebrauktām sliedēm bez iespējas samainīties ar pretī braucošo, ja tāds būtu gadījies. Un kulminācija visam, protams, bija lieli akmeņi, starp kuriem pildošais saturs izskalots. Bet nu nekas... ar vienu riteni pa kalna puses nogāzi, ar otru pa tiem akmeņiem un pāri tiku, aizķerot vienīgi to alumīnija U veida detaļu, kas ceškai zem grīdas. Grants viņiem tāda dīvaina oranža, kas nezkāpēc labi ieēdās ķīnīzeru apakšējos durvju moldingos - tie tagad man ir brūni.
Bet nu par spīti sarežģītajiem braukšans apstākļiem un vietām diezgan apšaubāmai drošības situācijai uz ceļa, braukt pa tiem ir kaifs. Tur nav garlaicīgi ne mirkli, un skati, kas redzami pa logu, vienkārši braucot pa ceļu ir pasakaini.
Grieķija noteikti ir vieta, kurā es vēlēšos atgriezties vēl.
Sūdi sākās kad aiziet powered by . (c)mdz
Un beidzas, kad aiziet raznosā.
Un beidzas, kad aiziet raznosā.
ar auto uz Grieķiju
Bildes vēl nav izšķirotas, bet kaut ko pameklēšu. Šis tas jau bija spamā, bet vispār es turp braucu atpūsties nevis fotografēt.
Sūdi sākās kad aiziet powered by . (c)mdz
Un beidzas, kad aiziet raznosā.
Un beidzas, kad aiziet raznosā.
ar auto uz Grieķiju
Kas ar mašiņu, ar mašiņu?
Well, slīdošā celiņsiksna piefiksēta. Nu a pārējais?
Well, slīdošā celiņsiksna piefiksēta. Nu a pārējais?
ar auto uz Grieķiju
Kas tad ir 7500km tādam 0.4Gm noskrējušam aelam - nieks vien ir. Nu jā, kautkādi minor gļuki atklājās:
- jau pieminētā slīdošā siksna,
- vienam lukturim nosprādzis augstuma korektors,
- šitādam pasākumam prasītos stingrākas atsperes aizmugurē, jo līdzvedamo mantu daudzuma dēļ, pakaļa vilkās pa zemi, kas arī ir iemesls nepieciešamībai lietot lukturu augstuma korektorus,
- kreisā slotiņa laikam uzlikta nepareizi par 1 zobu vai arī kāts salocījies - pie 120-130 rāva garām stiklam
- atkal vibrē bremzes. Nesaprotama štelle, ņemot vērā to, ka tiko tika uzlikti jauni brembo diski. Moška stupicas nokrāsotas šķības? Bet kāpēc tad nevibrēja uzreiz pēc to uzlikšanas? Varbūt tie FDB kluči spēj safist jebkuru disku īsā laikā. Bremzes, protams, tajos kalnos dabūja trūkties, it īpaši vienā gadījumā, kad bija jānoķer vilcienu.
- līdz galam sagriežot stūri, iedegas bremžu kluču nodiluma indikators. Laikam tā vadiņu jāsariktē savā vietā.
- piecūkots salons
Nu un vēl - tas gan neattiecas uz auto - jumta telti nevar likt uz reliņiem. Priekšējās stiprinājumu vietas ir vietā, kur reliņiem galīgi nav nekādas izturības, tāpēc reizēm braucot vējš sāka tos locīt un cilāt to telti, un pa nakti liku gumijas apakšā zem stiprinājumiem, lai balstās uz jumta, nevis uz reliņiem.
- jau pieminētā slīdošā siksna,
- vienam lukturim nosprādzis augstuma korektors,
- šitādam pasākumam prasītos stingrākas atsperes aizmugurē, jo līdzvedamo mantu daudzuma dēļ, pakaļa vilkās pa zemi, kas arī ir iemesls nepieciešamībai lietot lukturu augstuma korektorus,
- kreisā slotiņa laikam uzlikta nepareizi par 1 zobu vai arī kāts salocījies - pie 120-130 rāva garām stiklam
- atkal vibrē bremzes. Nesaprotama štelle, ņemot vērā to, ka tiko tika uzlikti jauni brembo diski. Moška stupicas nokrāsotas šķības? Bet kāpēc tad nevibrēja uzreiz pēc to uzlikšanas? Varbūt tie FDB kluči spēj safist jebkuru disku īsā laikā. Bremzes, protams, tajos kalnos dabūja trūkties, it īpaši vienā gadījumā, kad bija jānoķer vilcienu.
- līdz galam sagriežot stūri, iedegas bremžu kluču nodiluma indikators. Laikam tā vadiņu jāsariktē savā vietā.
- piecūkots salons
Nu un vēl - tas gan neattiecas uz auto - jumta telti nevar likt uz reliņiem. Priekšējās stiprinājumu vietas ir vietā, kur reliņiem galīgi nav nekādas izturības, tāpēc reizēm braucot vējš sāka tos locīt un cilāt to telti, un pa nakti liku gumijas apakšā zem stiprinājumiem, lai balstās uz jumta, nevis uz reliņiem.
Sūdi sākās kad aiziet powered by . (c)mdz
Un beidzas, kad aiziet raznosā.
Un beidzas, kad aiziet raznosā.
ar auto uz Grieķiju
Nezinu, pilnīgi nekādu problēmu ar FDB klučiem arī pēc ziemas rallijiem.
Sent from my LT22i using Tapatalk
Sent from my LT22i using Tapatalk
Powered by Hektors & Divi litri
Listen to SLAYER
Listen to SLAYER
ar auto uz Grieķiju
Tauta pieprasīja bildes. Nu te būs pāris.
Parasts skats pa logu.
Šitā bija mūsu 'gliemeža māja', kas ievērojami palielināja degvielas patēriņu, samazināja lietderīgo motora jaudu, bet sniedza ērtības.
Tipisks grieķu automobīlis
Starpcitu, Grieķijā uz ceļa sastapt B2 nav nekāds retums.
Nu šitas transportlīdzeklis gan vairs nekur nebrauks
"Daļše uže ņekuda". Ceļa gals tālākajā dienvidu punktā. Vēl bija iespēja ~2km ar kājām aiziet.
Nu te gan viss beidzas. 36.38N. 300km uz priekšu ir draudzīgais Lībijas krasts.
Parasts skats pa logu.
Šitā bija mūsu 'gliemeža māja', kas ievērojami palielināja degvielas patēriņu, samazināja lietderīgo motora jaudu, bet sniedza ērtības.
Tipisks grieķu automobīlis
Starpcitu, Grieķijā uz ceļa sastapt B2 nav nekāds retums.
Nu šitas transportlīdzeklis gan vairs nekur nebrauks
"Daļše uže ņekuda". Ceļa gals tālākajā dienvidu punktā. Vēl bija iespēja ~2km ar kājām aiziet.
Nu te gan viss beidzas. 36.38N. 300km uz priekšu ir draudzīgais Lībijas krasts.
Last edited by Aig on 14 May 2016, 03:09, edited 2 times in total.
Sūdi sākās kad aiziet powered by . (c)mdz
Un beidzas, kad aiziet raznosā.
Un beidzas, kad aiziet raznosā.
ar auto uz Grieķiju
Visa ģimene ar bērniem braucāt?
ar auto uz Grieķiju
Tu ir dulls! Ir ok, interesanti un tā, daudz var apskatīties to ko vēlas, nevis to ko gids rāda, bet par atpūtu es to nenosauktu. Lielākais, ko esu braucis, ne kā šoferis, ir 2500km bez nakšņošanas ārpus auto, nu nafig, nekad mūžā vairāk... 1000km diezgan regulāri sanāk mīt no Bergenas uz Stokholmu, pēc tāda pārbrauciena jau ķerru negribas vairākas dienas redzēt...
Audi 90. b3 2.0 PS fWD (izjaukts)
Mazda 626 2.2 12v (nosvērts)
Saab 2.0 16vt (nosvērts)
Audi 80 b4 2.6 ABC (pārdots)
Audi A8L d2 4.2 40v (sestdienas auto)
Audi 90q 2.2 20v---> 2.2 20vt (roku taisnojamais)
wv caravelle 2.4d (darba ķēve)
Mazda 626 2.2 12v (nosvērts)
Saab 2.0 16vt (nosvērts)
Audi 80 b4 2.6 ABC (pārdots)
Audi A8L d2 4.2 40v (sestdienas auto)
Audi 90q 2.2 20v---> 2.2 20vt (roku taisnojamais)
wv caravelle 2.4d (darba ķēve)
ar auto uz Grieķiju
Nu tā.. bilžu likšanu pirmīt pārtraucu, jo izskatās, ka andrītim arī ir ipoņa jociņi. Tūlīt sakārtošu.
Ivar, braucām trijatā ar mazāko. Lielajam skola.
Madij, jā, tās 2 dienas ceļā uz turieni un no turienes ir nogurdinošas, bet tur uz vietas tā pabraukāšana ir atpūta.
9 dienās, ko pavadīju Grieķijā, nobraukāju ~1800km, tātad vidēji tikai 200km dienā.
Ivar, braucām trijatā ar mazāko. Lielajam skola.
Madij, jā, tās 2 dienas ceļā uz turieni un no turienes ir nogurdinošas, bet tur uz vietas tā pabraukāšana ir atpūta.
9 dienās, ko pavadīju Grieķijā, nobraukāju ~1800km, tātad vidēji tikai 200km dienā.
Sūdi sākās kad aiziet powered by . (c)mdz
Un beidzas, kad aiziet raznosā.
Un beidzas, kad aiziet raznosā.
ar auto uz Grieķiju
Ceļš ir visiem. Pa to pārvietojas arī šīs radības:
Ceļmalas apstādījumi.
Pieturējām pavakariņot.
Once upon a time in Mexico...
Kā jau minēju - use on your own risk...
Un tiem, kas neapzinās riska robežas...
Ceļmalas apstādījumi.
Pieturējām pavakariņot.
Once upon a time in Mexico...
Kā jau minēju - use on your own risk...
Un tiem, kas neapzinās riska robežas...
Sūdi sākās kad aiziet powered by . (c)mdz
Un beidzas, kad aiziet raznosā.
Un beidzas, kad aiziet raznosā.
ar auto uz Grieķiju
Gribam braukt ātri? Te ir iespēja par to samaksāt.
Un tad tik atliek uzstellēt kruīzu.
Skats pa logu.
Šie gan nav tie ātrākie ceļi, bet tāpēc jau tie nav neinteresanti.
Brauc iekšā, viņi teica, būs labi, ātri, viņi teica.
Tilts pāri jūrai.
Vantinieks.
Par tā šķērsošanu 14€.
"Aizbrauksim uz savu salu.
Izdzersim tur vienu alu."
Lefkada - sala uz kuru var aizbraukt pa ceļu.
Taču bija brīži, kad tomēr apnika sēdēt pie ceškas stūres. Tāpēc tika pamēģināti citādāki transportlīdzekļi:
Piesēdos pie stūres.
Nu labi, sairsu biki - tam nemaz nav stūres.
Tad vēl sagribējās noņemt skaidu šitam
GPS ir mīkstajiem.
Kamēr gatavojāmies "atdot galus", pie transportlīdzekļa īpašnieka pienāca policists un policiste, kas 10-15 minūtes, pīpējot, pastāstīja tam visādas nepatīkamas lietas skaidrā grieķu valodā. Pēc tā šis bēdīgs atvainojās, un painformēja, ka brauciens šodien nav iespējams.
Nu.. neko darīt, izskatās, ka reizēm arī Grieķijā likumam ir jāpakļaujas. Aizbraucām pie konkurentiem un dabūjām šo kuģīti uz visu dienu:
Interesanti, ka tam pie bortiem pieskrūvēti cigāra reliņi
Sipam prom no šitās salas.
Pie viņiem tiesības nevajag līdz 30zs (atšķirībā no mūsu 5zs), un ar 30zs sanāk jau tīri tā neko brauciens. Rezultātā pie viena ir apgūts kapteiņa amats
Diemžēl ar šo jauko izbraucienu pa ūdeņiem, ceļojums bija galā.
Atpakaļceļa izmetām līkumu un nobraucām gar Indiju.
Un tad tik atliek uzstellēt kruīzu.
Skats pa logu.
Šie gan nav tie ātrākie ceļi, bet tāpēc jau tie nav neinteresanti.
Brauc iekšā, viņi teica, būs labi, ātri, viņi teica.
Tilts pāri jūrai.
Vantinieks.
Par tā šķērsošanu 14€.
"Aizbrauksim uz savu salu.
Izdzersim tur vienu alu."
Lefkada - sala uz kuru var aizbraukt pa ceļu.
Taču bija brīži, kad tomēr apnika sēdēt pie ceškas stūres. Tāpēc tika pamēģināti citādāki transportlīdzekļi:
Piesēdos pie stūres.
Nu labi, sairsu biki - tam nemaz nav stūres.
Tad vēl sagribējās noņemt skaidu šitam
GPS ir mīkstajiem.
Kamēr gatavojāmies "atdot galus", pie transportlīdzekļa īpašnieka pienāca policists un policiste, kas 10-15 minūtes, pīpējot, pastāstīja tam visādas nepatīkamas lietas skaidrā grieķu valodā. Pēc tā šis bēdīgs atvainojās, un painformēja, ka brauciens šodien nav iespējams.
Nu.. neko darīt, izskatās, ka reizēm arī Grieķijā likumam ir jāpakļaujas. Aizbraucām pie konkurentiem un dabūjām šo kuģīti uz visu dienu:
Interesanti, ka tam pie bortiem pieskrūvēti cigāra reliņi
Sipam prom no šitās salas.
Pie viņiem tiesības nevajag līdz 30zs (atšķirībā no mūsu 5zs), un ar 30zs sanāk jau tīri tā neko brauciens. Rezultātā pie viena ir apgūts kapteiņa amats
Diemžēl ar šo jauko izbraucienu pa ūdeņiem, ceļojums bija galā.
Atpakaļceļa izmetām līkumu un nobraucām gar Indiju.
Last edited by Aig on 14 May 2016, 12:12, edited 1 time in total.
Sūdi sākās kad aiziet powered by . (c)mdz
Un beidzas, kad aiziet raznosā.
Un beidzas, kad aiziet raznosā.
Re: ar auto uz Grieķiju
Cilvēki, kas nāca klāt - vairāk interesējās par V. Nr. Zīmi vai Telti uz jumta?
Es kļūdos. Iespējams arī tagad ...
ar auto uz Grieķiju
Vienīgie, kas interesējās par telti, bija muitnieki. Par numurzīmi neviens nekādu interesi neizrādīja, bet vispār puse no cilvēkiem, kas izrādīja interesi par to, no kurienes mēs esam, tā īsti nezināja kur ir Latvija.
Bet nu neesam jau vienīgie, kas ar savu auto turp aizbrauc. Tur ir pilns ar vāciešiem, austriešiem un holandiešiem. Holandieši jau vispār ir kemperu tauta - jebkurā valstī katrā kempingā puse no kemperiem, kas tur apmetušies, ir holandieši. Puse no atlikušajiem - holandieši ar īrētiem vietējiem kemperiem. Satikām arī igauņus, kas ar savu tiguānu bija atbraukuši.
Bet nu neesam jau vienīgie, kas ar savu auto turp aizbrauc. Tur ir pilns ar vāciešiem, austriešiem un holandiešiem. Holandieši jau vispār ir kemperu tauta - jebkurā valstī katrā kempingā puse no kemperiem, kas tur apmetušies, ir holandieši. Puse no atlikušajiem - holandieši ar īrētiem vietējiem kemperiem. Satikām arī igauņus, kas ar savu tiguānu bija atbraukuši.
Sūdi sākās kad aiziet powered by . (c)mdz
Un beidzas, kad aiziet raznosā.
Un beidzas, kad aiziet raznosā.
Who is online
Users browsing this forum: No registered users and 1 guest